Atmiņu stāsti

Dainis Rozenfelds

Jāņmuiža manā dzīvē.
Saņemot priekšlikumu kā Jāņmuižas skolas 1972. gada pirmā vidusskolas izlaiduma absolventam izvērtēt skolas gaitas, biju patīkami pārsteigts.
Man, kandavniekam, uzsākt mācības vairāk nekā 200 km attālumā no mājām, bija liels pārdzīvojums, bet rezultātā šī tradīcijām bagātā skola ar saviem pasniedzējiem palikusi dziļā atmiņā.
Mācību laikā  skolā biju spiests pats savu dzīvi veidot un attīstīt, skatoties arī nākotnē.
Man palaimējās , ka nokļuvu 3. grupā, kur   meistars bija Andris Hincenbergs un audzinātājs Verners Bārda. Šie vīri, paši būdami sporta entuziasti, visus  grupas audzēkņus, arī mani, prata iesaistīt sporta nodarbībās. Skolas obligātajās rīta rosmēs mēs vienmēr izgājām pirmie, it sevišķi, kad dežūrēja mūsu visu mīļotais, asprātīgais un taisnīgais traktoru apmācības pasniedzējs Verners Bārda.
Skola savā būtībā vienmēr ir un būs prestiža, jo savā profesionālā apmācībā, kultūrā, sportā ,manuprāt, ir labākā visā Latvijā. Par to liecina rezultāti – augstās vietas republikas arāju sacensībās ( Dzintara arkla balvu ieguvis arī mans grupas biedrs A. Zīverts), koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru skatēs republikas mērogā.
Man skolā patika darbs mācību saimniecībā- siltumnīcās un lauku darbos ar tehniku.
Audzēkņu uzņemšanā tika ņemta vērā vidējā atzīme, notika individuālās pārrunas. Tos jauniešus, kurus neuzņēma Jāņmuižā, citas profesionālās skolas saņēma atplēstām rokām, bieži jau uzņemšanas dienā aģitējot mācīties pie sevis.
Kad   Jāņmuiža pilnībā no tehniskās mācību iestādes  kļuva par skolu, kurā 3 gados iegūst vidusskolas izglītību un profesiju, tad arī strauji mainījās visa tās audzēkņu kvalifikācija. Pedagogu kolektīvs spēja mainīties līdzi laikam. Viss, ko Jāņmuižā rīkoja, notika vērienīgi, ar labiem rezultātiem jebkurā jomā, tas bija skolas kolektīva liels nopelns.

Tagad nedaudz par mani pašu:
1972. gadā ieguvu plaša profila traktorista-mašīnista profesiju un visas iespējamās tiesības, kuras turpmākajai dzīvei deva plašu vērienu. Dažus gadus strādāju par  traktoristu Kandavas tehnikumā. Tad mana turpmākā dzīve pagriezās pavisam citā virzienā. Vispirms atbildīgs amats Kandavas radio rūpnīcā.   1980. gadā  tiku ievēlēts par Kandavas izpildkomitejas priekšsēdētāju. 3 gadus biju Talsu pilsētas mērs.
Sākoties atmodai,  līdz 2003. gadam biju Kandavas novada domes priekšsēdētājs. Pirmie Latvijā izveidojām novadu – 1997. gadā. Gandrīz 40 gadus esmu bijis deputāts. No 2000.g. līdz  2003. gadam biju Ministru prezidenta A. Bērziņa padomnieks, partijas „Latvijas ceļš” ģenerālsekretārs. 2005. gadā beidzu maģistratūru Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā.
8 gadus biju Latvijas izlases dalībnieks daudzcīņā.
Es iespēju robežās vienmēr cenšos pabūt Jāņmuižā, satikt savus pedagogus, darba audzinātājus un grupas biedrus. Šie atmiņu vakari pie audzinātāja Bārdas dēla Oskara, kuros vienmēr piedalās arī mani mazbērni, ir tik patīkami, jo, braucot mājās, liekas, padarīts ļoti svētīgs darbs – tāda ir sajūta.



Paldies Tev, mana Jāņmuiža, ka biji, esi un būsi!

Sveicu visus šajos skaistajos skolas svētkos!
Jūsu 1972. gada absolvents Dainis Rozenfelds.

Pēdējās izmaiņas (Pirmdiena, 27 jūnijs 2011 06:50)

 

Judite Ezerkalne

Šo skolu absolvēju 1984 gadā. Mēs bijām pirmās meitenes (3 grupas), kas pirmo reizi ienāca šinī zēnu skolā. Tie ir palikuši atmiņā kā labākie un jaukākie 3 gadi. Kādēl? Tāpēc, ka skolotāji vairāk runāja par dzīvi nekā par mācībām, un tas man personīgi dzīvē ir vairāk noderējis, kā mācības. Tajā laikā bija fantastisks direktors E. Kide, kas skolā bija direktors, bet ārpus skolas  -cilvēks ar smaidu uz sejas. Ļoti labi atmiņā ir palikusi skolotāja Jonaite, Grigore un kopmītnes audzinātāja Kalēja Ilga. Man visu mūžu ir svarīgs cilvēciskais faktors, un tas tajā laikā skolā bija uz 10!!! Mēs bijām viena no slavenākajām skolām Padomju Savienībā un pie mums brauca daudz ciemiņu. Mūsu klasē bija pārsvarā dejotāji un bieži bija jāpamet mācības un jādodas sagaidīt un izklaidēt ar dejām cittautieši. Un vēl vēlos pieminēt deju skolotāju J. Sējēju un Dzeni. Vairāk gan neizplūdīšu atmiņās, jo katram mums ir savas.

LAI VEICAS SKOLAI ARĪ TURPMĀK!!!

Ar cieņu Judīte(1981-1984.gads)

 

Aldis Gusārovs

Nu tad tā: esmu Aldis Gusārovs . Arī es esmu pabijis un mācījies Jāņmuižas lauksaimniecības skolā  - tā toreiz to sauca. Iestājos skolā , lai apgūtu profesiju lauku būvmeistars – kas skanēja diezgan šiki, bet kāpēc skolu beidzu kā celtnieks, tā vēl šodien neesmu sapratis. Tas bija interesants pārmaiņu laiks manā dzīvē. Jāņmuižu izvēlējos ar domu , lai būtu tālāk no mājām  - toreiz tā gribējās  , vēl šodien patīk izaicinājumi ,bet tik tālāk no mājām, kuras šobrīd un diezgan ilgus gadus jau ir galvaspilsētā Rīgā, gan vairs nevelk. Rīgā nokļuvu un pirmās nopietnās darba iemaņas guvu, pateicoties Jāņmuižas skolas skolotājam M. Blūmam -paldies!-, kurš mūs,  trīs  13.grupas audzēkņus,  praksē iekārtoja būvfirmā Palace SIA. Tā nu es lēnām pamazām sāku krāt pieredzi – iesākumā praktiskajā darbā, bet no 2004.gada kā būvdarbu vadītājs,  vēlāk arī projektu vadītājs ,  strādājot pie dažādiem nozīmīgiem, mums visiem zināmiem objektiem:

Kalnciema ielas koka ēku ansambļa restaurācija, GO Planet, ARENA RIGA, Galerija Centrs Vecrīga, Latvijas Krājbanka, Spice Home; daudzu veikalu izbūve Rīgas tirdzniecības centros (Sportland, RIMI, ZARA, Bershka, MANGO, Salamandr, RENO), tāpat esmu renovējis un rekonstruējis daudzas Latvijas skolas: Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, Vecpiebalgas vidusskola, Gaujienas speciālā internātpamatskola, Kuldīgas 78.arodvidusskola,Kandavas lauksaimniecības tehnikums......

Turpinot par izaicinājumiem, no 2008.gada jūlija esmu nodibinājis savu uzņēmumu SIA Procel ar darbību projektēšanas un būvniecības jomā, līdz šim brīdim uzņēmuma nozīmīgākie objekti- Bērnu dārza būvniecība Spānijā Valecia – pagājušajā gada rudens, šobrīd ERAF ietvaros projektēšana/autoruzraudzība Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, Kandavas lauksaimniecības tehnikums.

„Viņa teica :Viss sākas no maza smilšu graudiņa un pamazām izauga par.......!”  -    Novēlu visiem būt stipriem ,veseliem un būt vislabākajiem!

 

Antra Bērziņa

 

Jāņmuižas lauksaimniecības skolā (tajā laikā tā viņu sauca) mācījos no 1991.  – 1994. gadam par lauku māju saimnieci, tajā laikā biju Antra Kronberga. Varbūt būs jautājums – kāpēc tieši Jāņmuiža, jo esmu jelgavniece. Mana dzimtā pilsēta ir Cēsis un ļoti daudz radinieku dzīvo Cēsīs. Tajā laikā JPV bija ļoti prestiža, stājoties iekšā bija konkurss 1:3 un nemaz tik viegli nebija tikt. Un aizbraucot uz skolu un redzot – cik skaisti tur ir  - meži, Gauja, citas domas nebija – Es šeit mācīšos…

Kaut arī nekad neesmu laukos dzīvojusi, jo pati esmu no Jelgavas, zināšanas ko ieguvu mācoties man ir ļoti noderējušas visu līdzšinējo dzīvi. Gan ēdienu gatavošana, rokdarbi, dārzkopība utt.

Ne vienu mirkli neesmu nožēlojusi, ka mācījos Jāņmuižā, jo šie trīs gadi pagāja vēja spārniem, un bija piesātināti interesantiem notikumiem, pasākumiem, kuri paliks atmiņā uz visu mūžu. Paralēli mācībām dziedāju korī un dejoju deju kolektīvā „Cielaviņa”. Mācoties I. kursā iepazinos ar Māri Bērziņu, kurš tolaik bija II kursa audzēknis un kuru nu jau 15 gadus esam precējušies un audzinām divus bērnus Rihardu (14 gadi) un Leldi (7 gadi).

Beidzot mācības Jāņmuižā tālāk studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur ieguvu bakalaura grādu lauksaimniecībā dārzkopības specialitātē, pēc tam maģistra grādu pedagoģijā.

Paralēli mācībām jau 1998. gadā sāku strādāt LLU un daru to vēl šobrīd. Esmu Lauksaimniecības fakultātes lektore – mācu dažādus ar daiļdārzkopību saistītus studiju priekšmetus puķopību, daiļdārzkopību, krāšņumaugus u.c. dārzkopības un ainavu arhitektūras un plānošanas specialitātes u.c. studentiem.

2007. gadā tika nodibināt LLU Mūžizglītības centrs un kopš tā dibināšanas paralēli lektores darbam darbojos arī tur – organizējam dažādus tālākizglītības, sagatavošanas u.c. kursus. Rakstam projektus arī pedagogu apmācībai – tieši šobrīd kursos mācās arī Jūsu skolas skolotāji! Un man ir prieks, ka varam izglītot savus bijušos skolotājus!

Ļoti ceru, ka skola spēs izturēt šo laiku, kas nav īpaši vēlīgs mums un spēs pastāvēt arī turpmāk! Lai daudz – mācīties gribošu audzēkņu, kas tālāk savas zināšanas var turpināt pie mums!

1992. gads 29. grupas pirmais septembris.

 

1993. gada jūlijs dziesmu un deju svētki kopā ar „Cielaviņu”. Es ar tajā laikā draugu, tagad vīru Māri.

1993. gada novembris 29. grupas futbolkomanda

1993. gada rudens kartupeļu vākšana Stalbē.
1994. gads žetonu vakars
1994. gads izlaidums

 

Pēdējās izmaiņas (Pirmdiena, 28 marts 2011 11:04)

 

Agris Akons

Mans Dzīves stāsts

Mani sauc Agris Akons. Esmu 40 gadus jauns.
Mācības Jāņmuižā beidzu 1989. gadā. Pats neticu tam, ka pagājuši jau 20 gadi.

Sākot šo nelielo rakstu, ar lielu pazemību un neizmērojamu pateicību saku paldies abiem mūsu pasniedzējiem: Albertam Zaharāna kungam un Inesim Dzelmes kungam.

Beidzot skolu, bija skaidrs, ar ko nodarbošos, un sāku veikt apdares darbus (šo profesiju es iemācījos Jāņmuižā) tuvākajā savas dzīves vietas apkārtnē, un tā bija mana iztika. Pelnīju ļoti labi.

Pirmais patīkamais notikums patstāvīgajā dzīvē -  es nodibināju ģimeni- precējos ar savu sapņu meiteni un grupas biedreni Ieviņu.

Otrais laimīgais mirklis – mums Dieviņš dāvāja divus burvīgus bērnus- meitu un dēlu-, kuriem šobrīd ir 20 un 18 gadi.

Dzīve ir virzījusies , manuprāt, visu laiku kalnup, kaut arī bijuši lielāki vai mazāki pārbaudījumi. Centos vienmēr nolikt dzīvē mērķi – sasniedzu to un atkal tiecos uz nākamo.

Pirmais lielākais pārbaudījums bija 90-to gadu pārmaiņu laiks. Intuīcija mudināja uz lielākiem darbiem.

Uzsāku mazu biznesu, kurš beidzās bez kādiem panākumiem, bet arī nekādus zaudējumus nenesa.

Sapratu:  jādodas uz lielpilsētu un jāpiedāvā sevi darba tirgū tirdzniecībā.

Sākums bija mazais murgs, bet neatlaidīgi centos iet uz savu mērķi (uzsāku strādāt par pārdevēju)

Ejot gadiem, man bija tā iespēja strādāt gan  par vecāko pārdevēju, gan nodaļas vadītāju,  tad kļuvu par  veikala vadītāju,  uzņēmuma attīstības vadītāju. Dieviņš deva iespēju vadīt mazumtirdzniecību Uzņēmumā Depo.

Pienāca pārdomu mirklis. Es sapratu, ka dzīvē esmu sasniedzis visu, ko biju vēlējies –  bija  laimīga ģimene, burvīga sieviņa, bērni, par kuriem biju sapņojis, biju uzbūvējis māju...

Bija vajadzīgs jauns mērķis, kurš  gan vēl nebija skaidrs.

Nolēmu dibināt savu uzņēmumu, un to arī izdarīju.

Bet pēc trīs gadu veiksmīga darba sākās pārmaiņu laiks, kurā es savu uzņēmumu zaudēju.

Jāsaka paldies arī par šiem pārbaudījumiem, jo es zinu: es esmu kļuvis spēcīgāks. Ejot uz saviem arvien  lielākiem un ambiciozākiem mērķiem, nodzīvojot 40 gadus, es esmu sapratis: cilvēkam ir jādara tās lietas, kuras viņam sagādā baudu. Ja tu savu hobiju vari pārvērst par savu biznesu, tad tava dzīve ir piepildīta, bet nevis tikai pavadīta no rīta līdz vakaram.

Patiesībā laimīgai dzīvei daudz nevajag. Tikai mēs varbūt iedomājāmies, ka bez dažādām ārišķībām nevaram iztikt.

Runājot par pārbaudījumiem skolā, jāsaka- Jāņmuiža man deva īstu pirmo dzīves rūdījumu, gan ar klasesbiedru Guntaru skrienot Vaivīti (12 km), gan ar kurpēm kājās, uzvalkā un kaklasaitē 45 min pa sporta laukumu bez apstājas riņķojot, tāpēc ka nebiju nodzinis  bārdu. Reiz visi kopīgi uzņēmāmies atbildību par pīpētājiem – divos naktī visu stāvu piecēla un atkal skrējām, šoreiz 1 km pa dziļām kupenām. Pīpētājiem bija jārīko ”koņčiku bēres”, izrokot 1x1x1m dziļu bedri un noglabājot izsmēķi. Atmiņā  arī patīkamie ceļojumi pie meitenēm uz kopmītnēm – aizliegtais auglis- un stingrās  A. Zaharāna kunga prasības: ja tevi izmet pa durvīm, iekāp pa logu: ”Man nav svarīgs paņēmiens, man ir svarīgs rezultāts”. I. Dzelmem līmeņrādis vienmēr bija pie rokas- haltūra netika pieļauta.

Par visu esmu pateicīgs savai Jāņmuižas skolai un cilvēkiem, kuri parādīja dzīves vērtību.

Neskatoties uz pārmaiņu laiku, es saku: ”restartēsim’’ savas domas un iesim uz jauniem un ambicioziem mērķiem, darīsim to, par  ko sirds saka: „Man tas sagādā baudu”.

Skolai un darbiniekiem novēlu strādāt tik sakārtotā un skaistā vidē, kādā mācījāmies mēs. Esmu pārliecināts, ka vēsture atkārtosies un Jāņmuižas jaunie  puiši atkal varēs aiziet uz siltumnīcām nopirkt ziedus savām meitenēm, visi darbinieki un audzēkņi pēc mācībām sevi varēs uzfrišināt skolas profilaktorijā patīkama personāla aprūpē un skola būs atkal paraugskola, bet tagad jau Eiropas Savienībā.

Paldies jums par visu labo un skaisto!

Pēdējās izmaiņas (Ceturtdiena, 10 februāris 2011 14:00)

 
Aktuāli
Nepalaid garām

PJVT bildes būs atrodamas šeit

Tavs viedoklis...
Kurš apgalvojums visvairāk atbilst tavai pārliecībai?
 
Tiešsaiste
Šobrīd klātienē ir 7 viesi